speratus
spērātus | |
clásico (AFI) | [speːˈraː.tʊs] |
rima | e.ra.tus |
Forma verbal
editar1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
Nominativo | spērātus | spērāta | spērātum | spērātī | spērātae | spērāta |
Vocativo | spērāte | spērāta | spērātum | spērātī | spērātae | spērāta |
Acusativo | spērātum | spērātam | spērātum | spērātōs | spērātās | spērāta |
Genitivo | spērātī | spērātae | spērātī | spērātōrum | spērātārum | spērātōrum |
Dativo | spērātō | spērātae | spērātō | spērātīs | spērātīs | spērātīs |
Ablativo | spērātō | spērātā | spērātō | spērātīs | spērātīs | spērātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de spērō.