spiratus
spīrātus | |
clásico (AFI) | [spiːˈraː.tʊs] |
rima | i.ra.tus |
Forma verbal
editar1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
Nominativo | spīrātus | spīrāta | spīrātum | spīrātī | spīrātae | spīrāta |
Vocativo | spīrāte | spīrāta | spīrātum | spīrātī | spīrātae | spīrāta |
Acusativo | spīrātum | spīrātam | spīrātum | spīrātōs | spīrātās | spīrāta |
Genitivo | spīrātī | spīrātae | spīrātī | spīrātōrum | spīrātārum | spīrātōrum |
Dativo | spīrātō | spīrātae | spīrātō | spīrātīs | spīrātīs | spīrātīs |
Ablativo | spīrātō | spīrātā | spīrātō | spīrātīs | spīrātīs | spīrātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de spīrō.