tornatus
tornātus | |
clásico (AFI) | [tɔrˈnaː.tʊs] |
rima | or.na.tus |
Forma verbal
editar1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
Nominativo | tornātus | tornāta | tornātum | tornātī | tornātae | tornāta |
Vocativo | tornāte | tornāta | tornātum | tornātī | tornātae | tornāta |
Acusativo | tornātum | tornātam | tornātum | tornātōs | tornātās | tornāta |
Genitivo | tornātī | tornātae | tornātī | tornātōrum | tornātārum | tornātōrum |
Dativo | tornātō | tornātae | tornātō | tornātīs | tornātīs | tornātīs |
Ablativo | tornātō | tornātā | tornātō | tornātīs | tornātīs | tornātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de tornō.