venatus

Latín

venatus
clásico (AFI)	vēnātus [u̯eːˈnäːt̪ʊs̠]
eclesiástico (AFI)	vēnātus [veˈnäːt̪us]
rima	aː.tus

Etimología

De vēnor, -ārī ("cazar") y el sufijo -tus₃.^[1]

Sustantivo masculino

*vēnātus, vēnātūs*
	Singular	Plural
4.ª declinación (-us)
Nominativo	vēnātus	vēnātūs
Vocativo	vēnātus	vēnātūs
Acusativo	vēnātum	vēnātūs
Genitivo	vēnātūs	vēnātuum
Dativo	vēnātuī	vēnātibus
Ablativo	vēnātū	vēnātibus

1: Acción de cazar, caza.^[1]

b: Efecto de cazar, presa.^[1]

Información adicional

Derivados: venaticus, venatio.

Descendientes

Descendientes
Asturiano: venáu ^(ast) Español: venado ^(es) Portugués: veado ^(pt) Rumano: vânat ^(ro)

Forma flexiva

Forma verbal

*vēnātus, vēnāta, vēnātum*
	Singular			Plural
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
	Masculino	Femenino	Neutro	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	vēnātus	vēnāta	vēnātum	vēnātī	vēnātae	vēnāta
Vocativo	vēnāte	vēnāta	vēnātum	vēnātī	vēnātae	vēnāta
Acusativo	vēnātum	vēnātam	vēnātum	vēnātōs	vēnātās	vēnāta
Genitivo	vēnātī	vēnātae	vēnātī	vēnātōrum	vēnātārum	vēnātōrum
Dativo	vēnātō	vēnātae	vēnātō	vēnātīs	vēnātīs	vēnātīs
Ablativo	vēnātō	vēnātā	vēnātō	vēnātīs	vēnātīs	vēnātīs

1: Participio perfecto activo de vēnor ("cazar").

Referencias y notas

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 Oxford Latin Dictionary. Editado por: P. G. W. Glare. Editorial: Oxford University Press. Oxford, 1983.

Obtenido de «https://es.wiktionary.org/w/index.php?title=venatus&oldid=5650995»