liberalis

Latín

De līber ("libre") y el sufijo -ālis.

*līberālis, līberālis, līberāle*
	Singular		Plural
3.ª declinación (de dos terminaciones: -is, -e)
	Masculino Femenino	Neutro	Masculino Femenino	Neutro
Nominativo	līberālis	līberāle	līberālēs	līberālia
Vocativo	līberālis	līberāle	līberālēs	līberālia
Acusativo	līberālem	līberāle	līberālēs līberālīs	līberālia
Genitivo	līberālis	līberālis	līberālium	līberālium
Dativo	līberālī	līberālī	līberālibus	līberālibus
Ablativo	līberālī	līberālī	līberālibus	līberālibus
Locativo	{{{25}}}	{{{26}}}	{{{27}}}	{{{28}}}

Ejemplo:
«Sibi negatas attamen.
Mens līberālis non negat, imo lubenti literas
honoret gaudet prosequi”.→ «Pero te lo niegas a ti mismo.
La mente liberal no niega, es más,
honra y se regocija en dedicarse a las letras cuando le place».Nomesseius, Nicolaus. «Nicolai Nomesseii charmensis lotharingi Parnassus bicollis, nunc recens ab ipso authore recognitus multisque phrasibus ac periphrasibus poeticis auctus…; accessit ad priores nouem musas…». Página 11. sumptibus Ioannis Crithii. 1614.

Descendientes de «līberālis» [▲▼]

Alemán: liberal ^(de). Catalán: liberal ^(ca). Español: libre ^(es); liberal ^(es); líber ^(es). Francés: libéral ^(fr). Inglés: liberal ^(en). Italiano: liberale ^(it). Portugués: liberal ^(pt). Ruso: либера́л ^(ru) “liberal”.