libertinus

Latín

libertinus
clásico (AFI)	lībertīnus [lʲiːbɛrˈt̪iːnʊs̠]
eclesiástico (AFI)	lībertīnus [liberˈt̪iːnus] (etimología 2)
clásico (AFI)	lībertīnus [lʲiːbɛrˈt̪iːnʊs̠] (etimología 2)
eclesiástico (AFI)	lībertīnus [liberˈt̪iːnus]
rima	iː.nus

Etimología 1

De lībertus ('liberto') y el sufijo īnus, y este de līber ('libre') y el sufijo -tus₂.^[1]

Adjetivo

*lībertīnus, lībertīna, lībertīnum*
	Singular			Plural
1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
	Masculino	Femenino	Neutro	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	lībertīnus	lībertīna	lībertīnum	lībertīnī	lībertīnae	lībertīna
Vocativo	lībertīne	lībertīna	lībertīnum	lībertīnī	lībertīnae	lībertīna
Acusativo	lībertīnum	lībertīnam	lībertīnum	lībertīnōs	lībertīnās	lībertīna
Genitivo	lībertīnī	lībertīnae	lībertīnī	lībertīnōrum	lībertīnārum	lībertīnōrum
Dativo	lībertīnō	lībertīnae	lībertīnō	lībertīnīs	lībertīnīs	lībertīnīs
Ablativo	lībertīnō	lībertīnā	lībertīnō	lībertīnīs	lībertīnīs	lībertīnīs

1

Que tiene el estado de liberto.^[1]

b: Relativo o perteneciente a los libertos.^[1]

Etimología 2

De lībertus ('liberto') y el sufijo īnus, y este de līber ('libre') y el sufijo -tus₂.^[1]

Sustantivo masculino

*lībertīnus, lībertīnī*
	Singular	Plural
2.ª declinación (-us)
Nominativo	lībertīnus	lībertīnī
Vocativo	lībertīne	lībertīnī
Acusativo	lībertīnum	lībertīnōs
Genitivo	lībertīnī	lībertīnōrum
Dativo	lībertīnō	lībertīnīs
Ablativo	lībertīnō	lībertīnīs

1

Miembro de la clase de los libertos, liberto.^[1]

Sinónimo: lībertus
Antónimos: servus, famulus, puer

2

El hijo de un liberto.^[1]

Referencias y notas

1 2 3 4 5 6 Oxford Latin Dictionary. Editado por: P. G. W. Glare. Editorial: Oxford University Press. Oxford, 1983.

Obtenido de «https://es.wiktionary.org/w/index.php?title=libertinus&oldid=5648915»