nutritus
nūtrītus | |
clásico (AFI) | [nuːˈtriː.tʊs] |
rima | u.tri.tus |
Forma verbal
editar1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
Nominativo | nūtrītus | nūtrīta | nūtrītum | nūtrītī | nūtrītae | nūtrīta |
Vocativo | nūtrīte | nūtrīta | nūtrītum | nūtrītī | nūtrītae | nūtrīta |
Acusativo | nūtrītum | nūtrītam | nūtrītum | nūtrītōs | nūtrītās | nūtrīta |
Genitivo | nūtrītī | nūtrītae | nūtrītī | nūtrītōrum | nūtrītārum | nūtrītōrum |
Dativo | nūtrītō | nūtrītae | nūtrītō | nūtrītīs | nūtrītīs | nūtrītīs |
Ablativo | nūtrītō | nūtrītā | nūtrītō | nūtrītīs | nūtrītīs | nūtrītīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de nūtriō.
- 2
- Participio perfecto activo de nūtrior.