obscuratus
| obscūrātus | |
| clásico (AFI) | [ɔps.kuːˈraː.tʊs] |
| rima | u.ra.tus |
Forma verbal
editar1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | obscūrātus | obscūrāta | obscūrātum | obscūrātī | obscūrātae | obscūrāta |
| Vocativo | obscūrāte | obscūrāta | obscūrātum | obscūrātī | obscūrātae | obscūrāta |
| Acusativo | obscūrātum | obscūrātam | obscūrātum | obscūrātōs | obscūrātās | obscūrāta |
| Genitivo | obscūrātī | obscūrātae | obscūrātī | obscūrātōrum | obscūrātārum | obscūrātōrum |
| Dativo | obscūrātō | obscūrātae | obscūrātō | obscūrātīs | obscūrātīs | obscūrātīs |
| Ablativo | obscūrātō | obscūrātā | obscūrātō | obscūrātīs | obscūrātīs | obscūrātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de obscūrō.