ploratus
plōrātus | |
clásico (AFI) | [ploːˈraː.tʊs] |
rima | o.ra.tus |
Forma verbal
editar1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
Nominativo | plōrātus | plōrāta | plōrātum | plōrātī | plōrātae | plōrāta |
Vocativo | plōrāte | plōrāta | plōrātum | plōrātī | plōrātae | plōrāta |
Acusativo | plōrātum | plōrātam | plōrātum | plōrātōs | plōrātās | plōrāta |
Genitivo | plōrātī | plōrātae | plōrātī | plōrātōrum | plōrātārum | plōrātōrum |
Dativo | plōrātō | plōrātae | plōrātō | plōrātīs | plōrātīs | plōrātīs |
Ablativo | plōrātō | plōrātā | plōrātō | plōrātīs | plōrātīs | plōrātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de plōrō.