putatus
putātus | |
clásico (AFI) | [pʊˈtaː.tʊs] |
rima | u.ta.tus |
Forma verbal
editar1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
Nominativo | putātus | putāta | putātum | putātī | putātae | putāta |
Vocativo | putāte | putāta | putātum | putātī | putātae | putāta |
Acusativo | putātum | putātam | putātum | putātōs | putātās | putāta |
Genitivo | putātī | putātae | putātī | putātōrum | putātārum | putātōrum |
Dativo | putātō | putātae | putātō | putātīs | putātīs | putātīs |
Ablativo | putātō | putātā | putātō | putātīs | putātīs | putātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de putō.