voratus
| vorātus | |
| clásico (AFI) | [wɔˈraː.tʊs] |
| rima | u̯o.ra.tus |
Forma verbal
editar1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
| Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | vorātus | vorāta | vorātum | vorātī | vorātae | vorāta |
| Vocativo | vorāte | vorāta | vorātum | vorātī | vorātae | vorāta |
| Acusativo | vorātum | vorātam | vorātum | vorātōs | vorātās | vorāta |
| Genitivo | vorātī | vorātae | vorātī | vorātōrum | vorātārum | vorātōrum |
| Dativo | vorātō | vorātae | vorātō | vorātīs | vorātīs | vorātīs |
| Ablativo | vorātō | vorātā | vorātō | vorātīs | vorātīs | vorātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de vorō.