devestio

Latín

dēvestiō
clásico (AFI)	[deːˈwɛs.tɪ.oː]
rima	u̯es.ti.o

Etimología

Del prefijo dē (preposición) y vestiō, -īre ("vestir"), y este de vestis ("ropa").

Verbo transitivo

presente activo dēvestiō, presente infinitivo dēvestīre, perfecto activo dēvestīvī (o dēvestiī), supino dēvestītum.

1

Desvestir.

Conjugación

Flexión de dēvestiōcuarta conjugación, perfecto con v

indicativo		singular			plural
		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	dēvestiō	dēvestīs	dēvestit	dēvestīmus	dēvestītis	dēvestiunt
	imperfecto	dēvestiēbam	dēvestiēbās	dēvestiēbat	dēvestiēbāmus	dēvestiēbātis	dēvestiēbant
	futuro	dēvestiam	dēvestiēs	dēvestiet	dēvestiēmus	dēvestiētis	dēvestient
	perfecto	dēvestīvī	dēvestīvistī	dēvestīvit	dēvestīvimus	dēvestīvistis	dēvestīvērunt, dēvestīvēre
	pluscuamperfecto	dēvestīveram	dēvestīverās	dēvestīverat	dēvestīverāmus	dēvestīverātis	dēvestīverant
	futuro perfecto	dēvestīverō	dēvestīveris	dēvestīverit	dēvestīverimus	dēvestīveritis	dēvestīverint
pasivo	presente	dēvestior	dēvestīris, dēvestīre	dēvestītur	dēvestīmur	dēvestīminī	dēvestiuntur
	imperfecto	dēvestiēbar	dēvestiēbāris, dēvestiēbāre	dēvestiēbātur	dēvestiēbāmur	dēvestiēbāminī	dēvestiēbantur
	futuro	dēvestiar	dēvestiēris, dēvestiēre	dēvestiētur	dēvestiēmur	dēvestiēminī	dēvestientur
	perfecto	dēvestītus -a, -um sum (part. perf. seguido del presente indicativo de sum)
	pluscuamperfecto	dēvestītus -a, -um eram (part. perf. seguido del imperfecto indicativo de sum)
	futuro perfecto	dēvestītus -a, -um erō (part. perf. seguido del futuro indicativo de sum)
subjuntivo		singular			plural
		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	dēvestiam	dēvestiās	dēvestiat	dēvestiāmus	dēvestiātis	dēvestiant
	imperfecto	dēvestīrem	dēvestīrēs	dēvestīret	dēvestīrēmus	dēvestīrētis	dēvestīrent
	perfecto	dēvestīverim	dēvestīverīs	dēvestīverit	dēvestīverīmus	dēvestīverītis	dēvestīverint
	pluscuamperfecto	dēvestīvissem	dēvestīvissēs	dēvestīvisset	dēvestīvissēmus	dēvestīvissētis	dēvestīvissent
pasivo	presente	dēvestiar	dēvestiāris, dēvestiāre	dēvestiātur	dēvestiāmur	dēvestiāminī	dēvestiantur
	imperfecto	dēvestīrer	dēvestīrēris, dēvestīrēre	dēvestīrētur	dēvestīrēmur	dēvestīrēminī	dēvestīrentur
	perfecto	dēvestītus -a, -um sim (part. perf. seguido del presente subjuntivo de sum)
	pluscuamperfecto	dēvestītus -a, -um essem (part. perf. seguido del imperfecto subjuntivo de sum)
imperativos		activo			pasivo
		presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)	presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)
	singular	dēvestī	dēvestitō	dēvestitō	dēvestīre	dēvestītor	dēvestītor
	plural	dēvestīte	dēvestītōte	dēvestiuntō	dēvestīminī	—	dēvestiuntor
		presente	perfecto	futuro	presente	perfecto	futuro
infinitivos		dēvestīre	dēvestīvisse	dēvestītūrus -a,-um esse	dēvestīrī	dēvestītus -a,-um esse	dēvestītum īrī
participios		dēvestiēns (dēvestientis)	—	dēvestītūrus -a,-um	—	dēvestītus -a,-um	—
		gerundio			gerundivo	supino
		acusativo	genitivo	dativo/ablativo		acusativo	dativo/ablativo
		dēvestiendum	dēvestiendī	dēvestiendō	dēvestiendus -a,-um	dēvestītum	dēvestītū