elevo

 Entradas similares:  elevó, elevò

Español

elevo
pronunciación (AFI)	[eˈle.β̞o]
silabación	e-le-vo
acentuación	llana
longitud silábica	trisílaba
rima	e.bo

Forma verbal

1

Primera persona del singular (yo) del presente de indicativo de elevar o de elevarse.

Asturiano

elevo
pronunciación (AFI)	[eˈle.β̞o]
silabación	e-le-vo
acentuación	llana
longitud silábica	trisílaba
rima	e.bo

Forma verbal

1

Primera persona del singular (yo) del presente de indicativo de elevar.

Catalán

elevo
central (AFI)	[əˈle.βu]
valenciano (AFI)	[eˈle.vo]
baleárico (AFI)	[əˈle.vo]
acentuación	llana
longitud silábica	trisílaba
rima	e.βu

Forma verbal

1

Primera persona del singular (jo) del presente de indicativo de elevar.

Gallego

elevo
pronunciación	falta agregar

Forma verbal

1

Primera persona del singular (eu) del presente de indicativo de elevar.

Italiano

elevo
pronunciación (AFI)	/eˈlɛ.vo/
silabación	e-le-vo
acentuación	llana
longitud silábica	trisílaba

Forma verbal

1

Primera persona del singular (io) del presente de indicativo de elevare.

Judeoespañol

elevo
pronunciación	falta agregar

Etimología

Del francés élève ("alumno").

Sustantivo masculino

Singular	Plural
elevo	elevos

1

Alumno.

• Relacionado: eleva.

Forma verbal

2

Primera persona del singular (yo) del presente de indicativo de elevar.

Latín

ēlevō
clásico (AFI)	[ˈeː.ɫɛ.woː]
rima	e.le.u̯o

Etimología

Del prefijo ē y levō

Verbo transitivo

1

Elevar.

2

Aliviar.

Conjugación

Flexión de ēlevōprimera conjugación

indicativo		singular			plural
		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	ēlevō	ēlevās	ēlevat	ēlevāmus	ēlevātis	ēlevant
	imperfecto	ēlevābam	ēlevābās	ēlevābat	ēlevābāmus	ēlevābātis	ēlevābant
	futuro	ēlevābō	ēlevābis	ēlevābit	ēlevābimus	ēlevābitis	ēlevābunt
	perfecto	ēlevāvī	ēlevāvistī	ēlevāvit	ēlevāvimus	ēlevāvistis	ēlevāvērunt, ēlevāvēre
	pluscuamperfecto	ēlevāveram	ēlevāverās	ēlevāverat	ēlevāverāmus	ēlevāverātis	ēlevāverant
	futuro perfecto	ēlevāverō	ēlevāveris	ēlevāverit	ēlevāverimus	ēlevāveritis	ēlevāverint
pasivo	presente	ēlevor	ēlevāris, ēlevāre	ēlevātur	ēlevāmur	ēlevāminī	ēlevantur
	imperfecto	ēlevābar	ēlevābāris, ēlevābāre	ēlevābātur	ēlevābāmur	ēlevābāminī	ēlevābantur
	futuro	ēlevābor	ēlevāberis, ēlevābere	ēlevābitur	ēlevābimur	ēlevābiminī	ēlevābuntur
	perfecto	ēlevātus -a, -um sum (part. perf. seguido del presente indicativo de sum)
	pluscuamperfecto	ēlevātus -a, -um eram (part. perf. seguido del imperfecto indicativo de sum)
	futuro perfecto	ēlevātus -a, -um erō (part. perf. seguido del futuro indicativo de sum)
subjuntivo		singular			plural
		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	ēlevem	ēlevēs	ēlevet	ēlevēmus	ēlevētis	ēlevent
	imperfecto	ēlevārem	ēlevārēs	ēlevāret	ēlevārēmus	ēlevārētis	ēlevārent
	perfecto	ēlevāverim	ēlevāverīs	ēlevāverit	ēlevāverīmus	ēlevāverītis	ēlevāverint
	pluscuamperfecto	ēlevāvissem	ēlevāvissēs	ēlevāvisset	ēlevāvissēmus	ēlevāvissētis	ēlevāvissent
pasivo	presente	ēlever	ēlevēris, ēlevēre	ēlevētur	ēlevēmur	ēlevēminī	ēleventur
	imperfecto	ēlevārer	ēlevārēris, ēlevārēre	ēlevārētur	ēlevārēmur	ēlevārēminī	ēlevārentur
	perfecto	ēlevātus -a, -um sim (part. perf. seguido del presente subjuntivo de sum)
	pluscuamperfecto	ēlevātus -a, -um essem (part. perf. seguido del imperfecto subjuntivo de sum)
imperativos		activo			pasivo
		presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)	presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)
	singular	ēlevā	ēlevātō	ēlevātō	ēlevāre	ēlevātor	ēlevātor
	plural	ēlevāte	ēlevātōte	ēlevantō	ēlevāminī	—	ēlevantor
		presente	perfecto	futuro	presente	perfecto	futuro
infinitivos		ēlevāre	ēlevāvisse	ēlevātūrus -a,-um esse	ēlevārī	ēlevātus -a,-um esse	ēlevātum īrī
participios		ēlevāns (ēlevantis)	—	ēlevātūrus -a,-um	—	ēlevātus -a,-um	—
		gerundio			gerundivo	supino
		acusativo	genitivo	dativo/ablativo		acusativo	dativo/ablativo
		ēlevandum	ēlevandī	ēlevandō	ēlevandus -a,-um	ēlevātum	ēlevātū

Portugués

elevo
brasilero (AFI)	[eˈlɛ.vu]
gaúcho (AFI)	[eˈlɛ.vo]
europeo (AFI)	[iˈlɛ.vu]
portuense/transmontano (AFI)	[iˈlɛ.βu]
acentuación	llana
longitud silábica	trisílaba
rima	ɛ.vu

Forma verbal

1

Primera persona del singular (eu) del presente de indicativo de elevar.

Rumano

elevo
pronunciación (AFI)	/e.le.vo/
silabación	e-le-vo
longitud silábica	trisílaba
rima	e.le.vo

Forma sustantiva femenina

1

Forma del vocativo singular de elevă.