bini
bīnī | |
clásico (AFI) | bīnī [ˈbiːniː] |
eclesiástico (AFI) | bīnī [ˈbiːni] |
variantes | bīnus[1] |
rima | iː.niː |
Numerales latinos | |||
← I | II | III → | |
---|---|---|---|
Cardinal: | duo | ||
Ordinal: | alter secundus | ||
Distributivo: | bīnī | ||
Adverbial: | bis |
Etimología
editarAdjetivo plural
editar1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um) | ||||||
Plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculino | Femenino | Neutro | ||||
Nominativo | bīnī | bīnae | bīna | |||
Vocativo | bīnī | bīnae | bīna | |||
Acusativo | bīnōs | bīnās | bīna | |||
Genitivo | bīnōrum | bīnārum | bīnōrum | |||
Dativo | bīnīs | bīnīs | bīnīs | |||
Ablativo | bīnīs | bīnīs | bīnīs |