Del prefijo dis- y vulgō2 ("generalizar, vulgarizar, facilitar a todos, divulgar").[1][2]
presente activo dīvulgō, presente infinitivo dīvulgāre, perfecto activo dīvulgāvī, supino dīvulgātum.
- 1
- Hacer accesible a todos, hacer público, vulgarizar, generalizar.[1][2]
- 2
- Dar a conocer al público, divulgar, publicar.[1][2]
Flexión de dīvulgōprimera conjugación, perfecto con v
indicativo
|
singular
|
plural
|
primera
|
segunda
|
tercera
|
primera
|
segunda
|
tercera
|
activo
|
presente
|
dīvulgō
|
dīvulgās
|
dīvulgat
|
dīvulgāmus
|
dīvulgātis
|
dīvulgant
|
imperfecto
|
dīvulgābam
|
dīvulgābās
|
dīvulgābat
|
dīvulgābāmus
|
dīvulgābātis
|
dīvulgābant
|
futuro
|
dīvulgābō
|
dīvulgābis
|
dīvulgābit
|
dīvulgābimus
|
dīvulgābitis
|
dīvulgābunt
|
perfecto
|
dīvulgāvī
|
dīvulgāvistī
|
dīvulgāvit
|
dīvulgāvimus
|
dīvulgāvistis
|
dīvulgāvērunt, dīvulgāvēre
|
pluscuamperfecto
|
dīvulgāveram
|
dīvulgāverās
|
dīvulgāverat
|
dīvulgāverāmus
|
dīvulgāverātis
|
dīvulgāverant
|
futuro perfecto
|
dīvulgāverō
|
dīvulgāveris
|
dīvulgāverit
|
dīvulgāverimus
|
dīvulgāveritis
|
dīvulgāverint
|
pasivo
|
presente
|
dīvulgor
|
dīvulgāris, dīvulgāre
|
dīvulgātur
|
dīvulgāmur
|
dīvulgāminī
|
dīvulgantur
|
imperfecto
|
dīvulgābar
|
dīvulgābāris, dīvulgābāre
|
dīvulgābātur
|
dīvulgābāmur
|
dīvulgābāminī
|
dīvulgābantur
|
futuro
|
dīvulgābor
|
dīvulgāberis, dīvulgābere
|
dīvulgābitur
|
dīvulgābimur
|
dīvulgābiminī
|
dīvulgābuntur
|
perfecto
|
dīvulgātus -a, -um sum (part. perf. seguido del presente indicativo de sum)
|
pluscuamperfecto
|
dīvulgātus -a, -um eram (part. perf. seguido del imperfecto indicativo de sum)
|
futuro perfecto
|
dīvulgātus -a, -um erō (part. perf. seguido del futuro indicativo de sum)
|
subjuntivo
|
singular
|
plural
|
primera
|
segunda
|
tercera
|
primera
|
segunda
|
tercera
|
activo
|
presente
|
dīvulgem
|
dīvulgēs
|
dīvulget
|
dīvulgēmus
|
dīvulgētis
|
dīvulgent
|
imperfecto
|
dīvulgārem
|
dīvulgārēs
|
dīvulgāret
|
dīvulgārēmus
|
dīvulgārētis
|
dīvulgārent
|
perfecto
|
dīvulgāverim
|
dīvulgāverīs
|
dīvulgāverit
|
dīvulgāverīmus
|
dīvulgāverītis
|
dīvulgāverint
|
pluscuamperfecto
|
dīvulgāvissem
|
dīvulgāvissēs
|
dīvulgāvisset
|
dīvulgāvissēmus
|
dīvulgāvissētis
|
dīvulgāvissent
|
pasivo
|
presente
|
dīvulger
|
dīvulgēris, dīvulgēre
|
dīvulgētur
|
dīvulgēmur
|
dīvulgēminī
|
dīvulgentur
|
imperfecto
|
dīvulgārer
|
dīvulgārēris, dīvulgārēre
|
dīvulgārētur
|
dīvulgārēmur
|
dīvulgārēminī
|
dīvulgārentur
|
perfecto
|
dīvulgātus -a, -um sim (part. perf. seguido del presente subjuntivo de sum)
|
pluscuamperfecto
|
dīvulgātus -a, -um essem (part. perf. seguido del imperfecto subjuntivo de sum)
|
imperativos
|
activo
|
pasivo
|
presente (2ª persona)
|
futuro (2ª persona)
|
futuro (3ª persona)
|
presente (2ª persona)
|
futuro (2ª persona)
|
futuro (3ª persona)
|
|
singular
|
dīvulgā
|
dīvulgātō
|
dīvulgātō
|
dīvulgāre
|
dīvulgātor
|
dīvulgātor
|
plural
|
dīvulgāte
|
dīvulgātōte
|
dīvulgantō
|
dīvulgāminī
|
—
|
dīvulgantor
|
|
presente
|
perfecto
|
futuro
|
presente
|
perfecto
|
futuro
|
infinitivos
|
dīvulgāre
|
dīvulgāvisse
|
dīvulgātūrus -a,-um esse
|
dīvulgārī
|
dīvulgātus -a,-um esse
|
dīvulgātum īrī
|
participios
|
dīvulgāns (dīvulgantis)
|
—
|
dīvulgātūrus -a,-um
|
—
|
dīvulgātus -a,-um
|
—
|
|
gerundio
|
gerundivo
|
supino
|
acusativo
|
genitivo
|
dativo/ablativo
|
acusativo
|
dativo/ablativo
|
dīvulgandum
|
dīvulgandī
|
dīvulgandō
|
dīvulgandus -a,-um
|
dīvulgātum
|
dīvulgātū
|
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Oxford Latin Dictionary. Editado por: P. G. W. Glare. Editorial: Oxford University Press. Oxford, 1983.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «divulgo» en Ausführliches lateinisch-deutsches Handwörterbuch. Karl Ernst Georges. Editorial: Hahnsche Buchhandlung. Hannover, 1913.