notatus
notatus | |
clásico (AFI) | [ˈnɔt̪ät̪ʊs̠] |
eclesiástico (AFI) | [ˈnɔːt̪ät̪us] |
rima | o.ta.tus |
Etimología 1
editarSi puedes, incorpórala: ver cómo.
Adjetivo
editarForma flexiva
editarForma verbal
editar1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
Nominativo | notātus | notāta | notātum | notātī | notātae | notāta |
Vocativo | notāte | notāta | notātum | notātī | notātae | notāta |
Acusativo | notātum | notātam | notātum | notātōs | notātās | notāta |
Genitivo | notātī | notātae | notātī | notātōrum | notātārum | notātōrum |
Dativo | notātō | notātae | notātō | notātīs | notātīs | notātīs |
Ablativo | notātō | notātā | notātō | notātīs | notātīs | notātīs |
- 1
- Participio perfecto pasivo de notō.