pacificus
pācificus | |
clásico (AFI) | [paːˈkɪ.fɪ.kʊs] |
rima | i.fi.kus |
Etimología
editarde pāx ("paz") y faciō, -ere ("hacer").
Adjetivo
editar1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
| ||||||
Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
Masculino | Femenino | Neutro | Masculino | Femenino | Neutro | |
Nominativo | pācificus | pācifica | pācificum | pācificī | pācificae | pācifica |
Vocativo | pācifice | pācifica | pācificum | pācificī | pācificae | pācifica |
Acusativo | pācificum | pācificam | pācificum | pācificōs | pācificās | pācifica |
Genitivo | pācificī | pācificae | pācificī | pācificōrum | pācificārum | pācificōrum |
Dativo | pācificō | pācificae | pācificō | pācificīs | pācificīs | pācificīs |
Ablativo | pācificō | pācificā | pācificō | pācificīs | pācificīs | pācificīs |
- 2
- Reconciliador.
- Uso: latín eclesiástico