vendo

Entradas similares: vendó

Español

vendo
pronunciación (AFI)	[ˈben̪.d̪o]
silabación	ven-do
acentuación	llana
longitud silábica	bisílaba
rima	en.do

Forma verbal

1: Primera persona del singular (yo) del presente de indicativo de vender.
2: Primera persona del singular (yo) del presente de indicativo de vendar.

Latín

vendo
clásico (AFI)	vēndō [ˈu̯eːn̪d̪oː]
eclesiástico (AFI)	vēndō [ˈvɛn̪d̪o]
rima	u̯eːn.doː

Etimología

Compuesto de vēnum ('venta') y dō, -āre ('dar').^[1]

Verbo transitivo

presente activo vēndō, presente infinitivo vēndere, perfecto activo vēndidī, supino vēnditum.

1: Vender.

Conjugación

Flexión de vēndōtercera conjugación, perfecto con reduplicación

indicativo		singular			plural
indicativo		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	vēndō	vēndis	vēndit	vēndimus	vēnditis	vēndunt
	imperfecto	vēndēbam	vēndēbās	vēndēbat	vēndēbāmus	vēndēbātis	vēndēbant
	futuro	vēndam	vēndēs	vēndet	vēndēmus	vēndētis	vēndent
	perfecto	vēndidī	vēndidistī	vēndidit	vēndidimus	vēndidistis	vēndidērunt, vēndidēre
	pluscuamperfecto	vēndideram	vēndiderās	vēndiderat	vēndiderāmus	vēndiderātis	vēndiderant
	futuro perfecto	vēndiderō	vēndideris	vēndiderit	vēndiderimus	vēndideritis	vēndiderint
pasivo	presente	vēndor	vēnderis, vēndere	vēnditur	vēndimur	vēndiminī	vēnduntur
	imperfecto	vēndēbar	vēndēbāris, vēndēbāre	vēndēbātur	vēndēbāmur	vēndēbāminī	vēndēbantur
	futuro	vēndar	vēndēris, vēndēre	vēndētur	vēndēmur	vēndēminī	vēndentur
	perfecto	vēnditus ^{-a, -um} sum (part. perf. seguido del presente indicativo de sum)
	pluscuamperfecto	vēnditus ^{-a, -um} eram (part. perf. seguido del imperfecto indicativo de sum)
	futuro perfecto	vēnditus ^{-a, -um} erō (part. perf. seguido del futuro indicativo de sum)
subjuntivo		singular			plural
subjuntivo		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	vēndam	vēndās	vēndat	vēndāmus	vēndātis	vēndant
	imperfecto	vēnderem	vēnderēs	vēnderet	vēnderēmus	vēnderētis	vēnderent
	perfecto	vēndiderim	vēndiderīs	vēndiderit	vēndiderīmus	vēndiderītis	vēndiderint
	pluscuamperfecto	vēndidissem	vēndidissēs	vēndidisset	vēndidissēmus	vēndidissētis	vēndidissent
pasivo	presente	vēndar	vēndāris, vēndāre	vēndātur	vēndāmur	vēndāminī	vēndantur
	imperfecto	vēnderer	vēnderēris, vēnderēre	vēnderētur	vēnderēmur	vēnderēminī	vēnderentur
	perfecto	vēnditus ^{-a, -um} sim (part. perf. seguido del presente subjuntivo de sum)
	pluscuamperfecto	vēnditus ^{-a, -um} essem (part. perf. seguido del imperfecto subjuntivo de sum)
imperativos		activo			pasivo
imperativos		presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)	presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)
	singular	vēnde	vēnditō	vēnditō	vēndere	vēnditor	vēnditor
	plural	vēndite	vēnditōte	vēnduntō	vēndiminī	—	vēnduntor
		presente	perfecto	futuro	presente	perfecto	futuro
infinitivos		vēndere	vēndidisse	vēnditūrus ^-a,-um esse	vēndī	vēnditus ^-a,-um esse	vēnditum īrī
participios		vēndēns (vēndentis)	—	vēnditūrus ^-a,-um	—	vēnditus ^-a,-um	—
		gerundio			gerundivo	supino
		acusativo	genitivo	dativo/ablativo	gerundivo	acusativo	dativo/ablativo
		vēndendum	vēndendī	vēndendō	vēndendus ^-a,-um	vēnditum	vēnditū

Portugués

vendo
brasilero (AFI)	[ˈvẽ.du]
gaúcho (AFI)	[ˈvẽ.do]
europeo (AFI)	[ˈvẽ.du]
portuense/transmontano (AFI)	[ˈbẽ.du]
acentuación	llana
longitud silábica	bisílaba
rima	u

Forma verbal

1: Gerundio de ver.
2: Primera persona del singular (eu) del presente de indicativo de vender.
3: Primera persona del singular (eu) del presente de indicativo de vendar.

Referencias y notas

↑ Michiel de Vaan. Etymological Dictionary of Latin and the Other Italic Languages. Página 663. Editorial: Leiden. Brill, 2008. ISBN: 9789004167971.

[1] Michiel de Vaan. Etymological Dictionary of Latin and the Other Italic Languages. Página 663. Editorial: Leiden. Brill, 2008. ISBN: 9789004167971.

[1]