divarico

Latín

dīvāricō
clásico (AFI)	[diːˈwaː.rɪ.koː]
rima	u̯a.ri.ko

Etimología

Del prefijo dis- y vāricō ("abrir demasiado las piernas").

Verbo transitivo

presente activo dīvāricō, presente infinitivo dīvāricāre, perfecto activo dīvāricāvī, supino dīvāricātum.

1

Parar, sentar, colocar, etc., con las piernas bien abiertas, a horcajadas, despatarrar.

b

Desplegar, abrir, extender.

Conjugación

Flexión de dīvāricōprimera conjugación, perfecto con v

indicativo		singular			plural
		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	dīvāricō	dīvāricās	dīvāricat	dīvāricāmus	dīvāricātis	dīvāricant
	imperfecto	dīvāricābam	dīvāricābās	dīvāricābat	dīvāricābāmus	dīvāricābātis	dīvāricābant
	futuro	dīvāricābō	dīvāricābis	dīvāricābit	dīvāricābimus	dīvāricābitis	dīvāricābunt
	perfecto	dīvāricāvī	dīvāricāvistī	dīvāricāvit	dīvāricāvimus	dīvāricāvistis	dīvāricāvērunt, dīvāricāvēre
	pluscuamperfecto	dīvāricāveram	dīvāricāverās	dīvāricāverat	dīvāricāverāmus	dīvāricāverātis	dīvāricāverant
	futuro perfecto	dīvāricāverō	dīvāricāveris	dīvāricāverit	dīvāricāverimus	dīvāricāveritis	dīvāricāverint
pasivo	presente	dīvāricor	dīvāricāris, dīvāricāre	dīvāricātur	dīvāricāmur	dīvāricāminī	dīvāricantur
	imperfecto	dīvāricābar	dīvāricābāris, dīvāricābāre	dīvāricābātur	dīvāricābāmur	dīvāricābāminī	dīvāricābantur
	futuro	dīvāricābor	dīvāricāberis, dīvāricābere	dīvāricābitur	dīvāricābimur	dīvāricābiminī	dīvāricābuntur
	perfecto	dīvāricātus -a, -um sum (part. perf. seguido del presente indicativo de sum)
	pluscuamperfecto	dīvāricātus -a, -um eram (part. perf. seguido del imperfecto indicativo de sum)
	futuro perfecto	dīvāricātus -a, -um erō (part. perf. seguido del futuro indicativo de sum)
subjuntivo		singular			plural
		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	dīvāricem	dīvāricēs	dīvāricet	dīvāricēmus	dīvāricētis	dīvāricent
	imperfecto	dīvāricārem	dīvāricārēs	dīvāricāret	dīvāricārēmus	dīvāricārētis	dīvāricārent
	perfecto	dīvāricāverim	dīvāricāverīs	dīvāricāverit	dīvāricāverīmus	dīvāricāverītis	dīvāricāverint
	pluscuamperfecto	dīvāricāvissem	dīvāricāvissēs	dīvāricāvisset	dīvāricāvissēmus	dīvāricāvissētis	dīvāricāvissent
pasivo	presente	dīvāricer	dīvāricēris, dīvāricēre	dīvāricētur	dīvāricēmur	dīvāricēminī	dīvāricentur
	imperfecto	dīvāricārer	dīvāricārēris, dīvāricārēre	dīvāricārētur	dīvāricārēmur	dīvāricārēminī	dīvāricārentur
	perfecto	dīvāricātus -a, -um sim (part. perf. seguido del presente subjuntivo de sum)
	pluscuamperfecto	dīvāricātus -a, -um essem (part. perf. seguido del imperfecto subjuntivo de sum)
imperativos		activo			pasivo
		presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)	presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)
	singular	dīvāricā	dīvāricātō	dīvāricātō	dīvāricāre	dīvāricātor	dīvāricātor
	plural	dīvāricāte	dīvāricātōte	dīvāricantō	dīvāricāminī	—	dīvāricantor
		presente	perfecto	futuro	presente	perfecto	futuro
infinitivos		dīvāricāre	dīvāricāvisse	dīvāricātūrus -a,-um esse	dīvāricārī	dīvāricātus -a,-um esse	dīvāricātum īrī
participios		dīvāricāns (dīvāricantis)	—	dīvāricātūrus -a,-um	—	dīvāricātus -a,-um	—
		gerundio			gerundivo	supino
		acusativo	genitivo	dativo/ablativo		acusativo	dativo/ablativo
		dīvāricandum	dīvāricandī	dīvāricandō	dīvāricandus -a,-um	dīvāricātum	dīvāricātū