invado

Español

invado
pronunciación (AFI)	[imˈba.ðo]
silabación	in-va-do
acentuación	llana
longitud silábica	trisílaba
rima	a.do

Forma verbal

1: Primera persona del singular (yo) del presente de indicativo de invadir.

Latín

invādō
clásico (AFI)	[ɪnˈwaː.doː]
rima	in.u̯a.do

Etimología

Del prefijo in-₁ y vādō₁ ("ir").^[1]

Verbo intransitivo y transitivo

presente activo invādō, presente infinitivo invādere, perfecto activo invāsī, supino invāsum.

1: Avanzar o entrar hostilmente (en lugares), invadir, irrumpir, atacar, asaltar.^[1]

2: Atacar (personas, ejércitos), asaltar, acometer, embestir, atropellar.^[1]

3: Atacar verbalmente, reprender, increpar.^[1]

4: Tomar posesión de, apoderarse de.^[1]

b: Usurpar.^[1]

5: Entrar precipitada o impetuosamente.^[1]

Conjugación

Flexión de invādōtercera conjugación, perfecto con s

indicativo		singular			plural
indicativo		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	invādō	invādis	invādit	invādimus	invāditis	invādunt
	imperfecto	invādēbam	invādēbās	invādēbat	invādēbāmus	invādēbātis	invādēbant
	futuro	invādam	invādēs	invādet	invādēmus	invādētis	invādent
	perfecto	invāsī	invāsistī	invāsit	invāsimus	invāsistis	invāsērunt, invāsēre
	pluscuamperfecto	invāseram	invāserās	invāserat	invāserāmus	invāserātis	invāserant
	futuro perfecto	invāserō	invāseris	invāserit	invāserimus	invāseritis	invāserint
pasivo	presente	invādor	invāderis, invādere	invāditur	invādimur	invādiminī	invāduntur
	imperfecto	invādēbar	invādēbāris, invādēbāre	invādēbātur	invādēbāmur	invādēbāminī	invādēbantur
	futuro	invādar	invādēris, invādēre	invādētur	invādēmur	invādēminī	invādentur
	perfecto	invāsus ^{-a, -um} sum (part. perf. seguido del presente indicativo de sum)
	pluscuamperfecto	invāsus ^{-a, -um} eram (part. perf. seguido del imperfecto indicativo de sum)
	futuro perfecto	invāsus ^{-a, -um} erō (part. perf. seguido del futuro indicativo de sum)
subjuntivo		singular			plural
subjuntivo		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	invādam	invādās	invādat	invādāmus	invādātis	invādant
	imperfecto	invāderem	invāderēs	invāderet	invāderēmus	invāderētis	invāderent
	perfecto	invāserim	invāserīs	invāserit	invāserīmus	invāserītis	invāserint
	pluscuamperfecto	invāsissem	invāsissēs	invāsisset	invāsissēmus	invāsissētis	invāsissent
pasivo	presente	invādar	invādāris, invādāre	invādātur	invādāmur	invādāminī	invādantur
	imperfecto	invāderer	invāderēris, invāderēre	invāderētur	invāderēmur	invāderēminī	invāderentur
	perfecto	invāsus ^{-a, -um} sim (part. perf. seguido del presente subjuntivo de sum)
	pluscuamperfecto	invāsus ^{-a, -um} essem (part. perf. seguido del imperfecto subjuntivo de sum)
imperativos		activo			pasivo
imperativos		presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)	presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)
	singular	invāde	invāditō	invāditō	invādere	invāditor	invāditor
	plural	invādite	invāditōte	invāduntō	invādiminī	—	invāduntor
		presente	perfecto	futuro	presente	perfecto	futuro
infinitivos		invādere	invāsisse	invāsūrus ^-a,-um esse	invādī	invāsus ^-a,-um esse	invāsum īrī
participios		invādēns (invādentis)	—	invāsūrus ^-a,-um	—	invāsus ^-a,-um	—
		gerundio			gerundivo	supino
		acusativo	genitivo	dativo/ablativo	gerundivo	acusativo	dativo/ablativo
		invādendum	invādendī	invādendō	invādendus ^-a,-um	invāsum	invāsū

Referencias y notas

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 ^1,6 Oxford Latin Dictionary. Editado por: P. G. W. Glare. Editorial: Oxford University Press. Oxford, 1983.

[ol-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 ^1,6 Oxford Latin Dictionary. Editado por: P. G. W. Glare. Editorial: Oxford University Press. Oxford, 1983.

[1]